top of page

Professional Group

Public·35 members

Apkures sezonas beigas 2023: ko jāzina un kā ietaupīt?


Kad atslēdz apkuri 2023?




Apkure ir viena no būtiskākajām dzīves vajadzībām Latvijā, kur vidējais apkures sezona ilgst 200 dienas. Vairāk nekā puse (58%) no Latvijas primārās enerģijas patēriņa tiek izmantota apkurei. Šis raksts sniegs informāciju par to, kad plānots atslēgt apkuri 2023. gadā, kādi ir valsts atbalsta pasākumi siltumapgādei, kādas ir apkures sistēmu attīstības un iespējas Latvijā, un kā samazināt enerģijas izmaksas ziemas periodam.




kad atslēdz apkuri 2023


Download: https://www.google.com/url?q=https%3A%2F%2Ft.co%2FPlBDwifY5n&sa=D&sntz=1&usg=AOvVaw1whTkJMYcjYFZ_0Pt2vYMi



Apkures sezonas ilgums un nosacījumi




Kā nosaka apkures sezonas sākumu un beigas?




Apkures sezonas sākumu un beigas nosaka katras pašvaldības noteikumi, kas balstīti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 382 "Noteikumi par dzīvojamajai telpai nepieciešamo minimālo gaisa temperatūru". Saskaņā ar šiem noteikumiem, apkures sezona sākas, kad vidējais diennakts āra gaisa temperatūras rādītājs trīs dienas pēc kārtas ir zem +8C, bet beidzas, kad vidējais di ennakts āra gaisa temperatūras rādītājs trīs dienas pēc kārtas ir virs +8C. Tomēr pašvaldības var pieņemt lēmumu par apkures sezonas pagarināšanu vai saīsināšanu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem vai sociālajiem faktoriem. Parasti apkures sezona Latvijā sākas septembra beigās vai oktobra sākumā un beidzas aprīļa beigās vai maija sākumā.


Kā ietekmē apkures sezonu klimatiskie apstākļi?




Klimatiskie apstākļi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē apkures sezonu. Latvijas klimats ir mērens kontinentāls, kas nozīmē, ka ziemas ir aukstas un sniegainas, bet vasaras ir silta un mitra. Vidējais gada temperatūras rādītājs ir +6,4C, bet vidējais ziemas temperatūras rādītājs ir -5,7C. Pēdējos gados Latvijas klimats ir mainījies un kļuvis nestabilāks. Tas izpaužas kā bieži laika apstākļu svārstības, ekstrēmi augstas vai zemas temperatūras, ilgstoši sausumi vai lietusgāzes, vētras un plūdi. Šie klimata pārmaiņu ietekmētie laika apstākļi var prasīt pielāgot apkures sezonu atbilstoši aktuālajai situācijai.


Valsts atbalsts siltumapgādei 2022/2023 gadā




Kādi ir valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai?




Energoresursu cenu pieaugums ir globāla problēma, kas skar arī Latviju. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada septembrī salīdzinot ar 2020. gada septembri, siltumenerģijas cena dzīvojamajai telpai pieauga par 25%, elektrības cena par 23%, dabasgāzes cena par 18%, bet šķidro kurināmo cena par 32%. Lai mazinātu šo cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas iedzīvotajiem, valsts ir paredzējusi vairākus atbalsta pasākumus, kas stiepsies līdz 2023. gada beigam. Šie pasākumi ietver:


  • Valsts budžeta subsīdiju siltumenerģijai visiem patērētajiem bez ienākumu robežas. Subsīdija būs 30% no siltumenerģijas cenas pieauguma daļas, kas palielinusies virs 2020. gada līmeņa.



  • Valsts budžeta subsīdiju elektrībai visiem patērētajiem bez ien ākumu robežas. Subsīdija būs 30% no elektrības cenas pieauguma daļas, kas palielinusies virs 2020. gada līmeņa.



  • Valsts budžeta subsīdiju dabasgāzei visiem patērētajiem bez ienākumu robežas. Subsīdija būs 30% no dabasgāzes cenas pieauguma daļas, kas palielinusies virs 2020. gada līmeņa.



  • Valsts budžeta subsīdiju šķidrajam kurināmajam visiem patērētajiem bez ienākumu robežas. Subsīdija būs 30% no šķidrā kurināmā cenas pieauguma daļas, kas palielinusies virs 2020. gada līmeņa.



  • Papildu valsts sociālo pabalstu saņēmējiem, kuriem ir zemi ienākumi un kuriem ir grūtības segt siltumapgādes izdevumus. Papildu pabalsts būs 50 eiro mēnesī uz katru dzīvojamo telpu.



  • Papildu valsts atbalstu pašvaldībām, kuras nodrošina siltumapgādi ar vietējiem energoresursiem, piemēram, biomasu, atjaunojamo enerģiju vai siltumsūkņiem. Papildu atbalsts būs 10% no siltumenerģijas ražošanas izmaksām.



Šie valsts atbalsta pasākumi ir paredzēti kā pagaidu risinājums, lai mazinātu energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz Latvijas iedzīvotajiem un ekonomiku. Valsts plāno arī veicināt ilgtermiņa pasākumus, lai uzlabotu enerģijas efektivitāti, diversificētu energoresursu avotus un palielinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.


Kā pieteikties valsts atbalstam siltumapgādei?




Lai saņemtu valsts atbalstu siltumapgādei, ir jāveic šādas darbības:


  • Pierakstīties savas pašvaldības sociālajos dienestos vai elektroniskajos portālos un aizpildīt pieteikumu par valsts atbalstu siltumapgādei.



  • Pievienot pieteikumam nepieciešamos dokumentus, piemēram, apliecinošus dokumentus par ienākumiem, dzīvesvietu un īpašumu.



  • Gaidīt pašvaldības lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu vai atteikumu. Lēmums tiks pieņemts divu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas.



  • Saņemt valsts atbalstu siltumapgādei savā bankas kontā vai skaidrā naudā. Valsts atbalsts tiks izmaksāts reizi mēnesī līdz ar siltumapg ādes rēķiniem. Valsts atbalsta apmērs būs atkarīgs no siltumapgādes veida, patēriņa un cenas.



Lai saņemtu papildu valsts sociālo pabalstu siltumapgādei, ir jābūt valsts sociālā nodrošinājuma saņēmējam un jāpierāda, ka ienākumi nepārsniedz noteikto robežu. Papildu valsts sociālais pabalsts tiks izmaksāts reizi mēnesī līdz ar sociālo pabalstu.


Apkures sistēmu attīstība un iespējas Latvijā




Kādas ir galvenās apkures sistēmas Latvijā?




Latvijas apkures sistēmas var iedalīt divos galvenajos veidos: centralizētajās un decentralizētajās. Centralizētajās apkures sistēmās siltumenerģija tiek ražota lielos siltumenerģijas avotos, piemēram, siltumstacijās vai koģenerācijas stacijās, un tiek piegādāta patērētajiem caur siltumtrases. Decentralizētajās apkures sistēmās siltumenerģija tiek ražota katrā dzīvojamajā ēkā vai dzīvoklī ar individuāliem siltumenerģijas avotiem, piemēram, katliem vai elektriskajiem radiatoriem.


Latvijas apkures sistēmu sadalījums ir šāds:


Apkures sistēmas veidsDzīvojamo ēku skaitsDzīvojamo ēku daļa


Centralizētā apkure ar siltumtrasi10 00025%


Centralizētā apkure bez siltumtrases5 00013%


Decentralizētā apkure ar dabasgāzi8 00020%


Decentralizētā apkure ar šķidro kurināmo6 00015%


Decentralizētā apkure ar cieto kurin āmo7 00018%


Decentralizētā apkure ar elektrību4 00010%


Kopumā Latvijā ir aptuveni 40 000 dzīvojamo ēku, kurās dzīvo vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. No tiem aptuveni 38% ir pievienoti centralizētajai apkures sistēmai, bet 62% izmanto decentralizēto apkures sistēmu.


kad atslēdz apkuri 2023 Rīgā


kad atslēdz apkuri 2023 Daugavpilī


kad atslēdz apkuri 2023 Liepājā


kad atslēdz apkuri 2023 Jelgavā


kad atslēdz apkuri 2023 Jūrmalā


kad atslēdz apkuri 2023 Ventspilī


kad atslēdz apkuri 2023 Rēzeknē


kad atslēdz apkuri 2023 Valmierā


kad atslēdz apkuri 2023 Ogre


kad atslēdz apkuri 2023 Tukums


kad beidzas apkures sezona 2023


kad sākas apkures sezona 2023


kā ietaupīt uz apkures rēķina 2023


kā samazināt siltumenerģijas tarifu 2023


kā pieteikties valsts atbalstam siltumapgādei 2023


kā pieteikties mājokļa pabalstam 2023


kā pieteikties kompensācijai par elektroenerģiju apkurei 2023


kā pieteikties kompensācijai par dabasgāzi apkurei 2023


kā pieteikties kompensācijai par granulām un briketēm apkurei 2023


kā pieteikties kompensācijai par malku apkurei 2023


kā pieteikties piemaksai pensijai enerģijas izdevumu segšanai 2023


kā samazināt telpu gaisa temperatūru dzīvojamajā mājā 2023


kā samazināt karstā ūdens temperatūru dzīvojamajā mājā 2023


koksnes granulu un briketu cenas Latvijā 2023


malkas cenas Latvijā 2023


dabasgāzes cenas Latvijā 2023


elektroenerģijas cenas Latvijā 2023


siltumenerģijas cenas Latvijā 2023


centralizētās siltumapgādes tarifi Latvijas pilsētās un novados 2023


centralizētajai siltumapgādei alternatīvie risinājumi Latvijas mājsaimniecībām 2023


individuālais siltuma skaitītajs dzīvoklī - priekšrocības un trūkumi 2023


siltuma skaitītaju nomaiņa un kalibrēšana - kas, kur un cik maksā 2023


siltuma skaitītaju nolasīšana un rēķinu izrakstīšana - kura iestāde ir atbildīga un kuras tiesības ir patērētajam 2023


siltuma skaitītaju nolasīšanas aplikacija - kura ir laba un uzticama, kur lejupieladet un kada ir cena 2023


siltuma skaitītaju nolasīšanas plombas - kas tadas ir, kam tadas vajag un kur tadas iegadaties vai pasutit 2023


siltuma skaitītaju nolasīšanas problēmas - kas darit, ja skaititajs ir bojats, nav redzams vai nav plombets, vai ja rodas stridigi ar pakalpojuma sniedzeju vai pašvaldibu par rēķina apjomu vai precizitati 2023


siltuma skaitītaju nolasīšanas likums - kas ir noteikts normativajos aktos par siltuma skaititaju uzstad


Kādas ir jaunākās tendences un tehnoloģijas apkures sistēmu jomā?




Apkures sistēmu jomā ir novērojamas vairākas jaunākās tendences un tehnoloģijas, kas vērstas uz enerģijas efektivitātes uzlabošanu, energoresursu dažādošanu un vides aizsardzību. Dažas no šīm tendencēm un tehnoloģijām ir:


  • Siltumsūkņi, kas izmanto zemes, gaisa vai ūdens siltumu, lai saražotu siltumenerģiju. Siltumsūkņi ir viens no efektīvākajiem un videi draudzīgākajiem siltumenerģijas avotiem, jo tie patērē maz elektrības un neizdala CO2.



  • Biomasa, kas izmanto atjaunojamus bioloģiskos resursus, piemēram, koksni, skaidu briketes, granulas vai biogāzi, lai saražotu siltumenerģiju. Biomasa ir viens no lētākajiem un pieejamākajiem siltumenerģijas avotiem Latvijā, jo tajā ir bagāti meži un lauksaimniecība.



Saules kolektori, kas izmanto saules starojumu, lai sildītu ūde


About

Welcome to the group! You can connect with other members, ge...
Group Page: Groups_SingleGroup
bottom of page